Ngā ngahere tuauri
He whenua kākāriki a Aotearoa – he māotaota te tata ki te katoa o ngā rākau māori. He āhua rite te wao ki ngā te takiwā pārū (tropics). Ko te kauri me ētahi atu rākau nui hei whakamarumaru mō ngā tipu o te wao. Kīia ai ēnei momo rākau he podocarp. He whanaunga ngā rākau podocarp ki ngā rākau tuauri whāioio o Gondwana (te whenua rarahi i ngā tau e 190 miriona tau ki mua).
E 45 miriona tau ki mua, i te wā e pāpaku iho ana ngā wai o te moana; he wāhanga a Aotearoa o tētahi whenua nui i toro ki Kanaki (New Caledonia). Heoi, ka piki haere ngā wai, ka motuhake te tū o Aotearoa; i roto i ngā miriona tau, ka whanake ētahi tipu kāore e kitea ki ētahi atu whenua o te ao. Kei konei anō ētahi atu tipu nō tāwāhi, engari nō muri rawa ērā tae ai. Mai anō i tōna tū motuhake, ka pūhia e te hau, ka kawea e te tai me te manu ētahi tipu mai Ahitereiria me Te Moananui-a-Kiwa ki Aotearoa.
E 700 tau ki mua ka tae ngā tāngata tuatahi ki Aotearoa; mai i taua wā, neke atu i te e 75% o te wao kua topea, kua tahuna. Nā te ahi, nā te toki nā te parau te wao i whakawātea mō ngā kaupapa ahuwhenua. Ka ngaro te wao nui, ka tū mai ko te tini o ngā pāmu. Heoi anō, kei ngā wāhi pukepuke, hiwihiwi kitea ai ngā toenga o te wao nui.
Ngā ngahere koroī (conifer-broadleaf))
He koroī (conifer-broadleaf) ngā rākau ki Te Ika-a-Māui. Ka pai ki ēnei momo rākau ngā raorao, ngā whenua haumako. Ko ētahi o ēnei momo rākau ko te rimu, te mataī, te miro, te kāmahi, te tawa. E rima ngā papanga o ngā ngahere ki Te Ika-a-Māui. Kei runga rawa ake, ko ngā rākau nunui ka whakamarumaru i ngā rākau paku iho. Kei raro iho i ngā rākau paku iho, ko ngā māhuri kei te pihi ake. Kei raro iho i ēnei papanga e toru ko ngā mauwha (shrub), ā, tatū rawa iho ki ngā tipu i te whenua. Kākahutia ai te papa o te ngahere e ngā momo rarauhe, kei runga ake ngā rākau aruhe; ko te kaponga tētahi o ēnei momo. Ka tangohia ngā tētē o te kaponga hei tohu mō tēnei whenua. Kitea anōtia ai ngā koroī ki ngā raorao o Te Wai Pounamu me Rakiura.
Tawai (Beech)
Ko ngā ngahere i ngā ika whenua anake ngā ngahere o Te Wai Pounamu i mahue i ngā ahi-kai-rākau a te tangata. He pāpaku ngā oneone i ēnei wāhi. He mārakerake ngā ngahere o Te Wai Pounamu; ko ngā momo o te tawai ngā tino rākau, arā, te tawai whero (red beech), te hutu (hard beech), te tawai-rauriki (black beech), te tirowhārangi (silver beech). Tērā ētahi wāhi kitea ai he uru koroī (conifers-broadleaf) ki ēnei ngahere, te nuinga o ēnei uru kei ngā whārua. Kei te tū ētahi ngahere koroī ki tai. Ka kainga e te ahi te haurua o ngā ngahere o Te Wai Pounamu – me kī ngā wāhi raorao ki te rāwhiti - i roto i te 200-300 tau i te taenga o te Māori. Whāia, ka tipu te mania (tussock). Kainga kinotia te ngahere e ngā kararehe a te Pākehā – te paihamu, te tia, te nanekoti, aha atu. Ka tipu anō nga ngahere tawai ki ngā pae maunga o Te Ika-a-Māui.
Tērā te ripa tauārai kei ngā pae maunga, e kore te rākau e tipu kei runga ake. He pāpaku ngā rākau ki konei. E 1450 mita te ripa tauārai ki te puku o Te Ika-a-Māui, e 500 mita anake ki te tonga o Rakiura.
Te tangata, te ngahere
Ehara te ngahere i te ngahere noa iho; kua whai pakiaka kē ki te ngākau o te iwi. Haere ai te tangata ki roto ngahere ki te hīkoikoi, te hī ika, te whakangau. Tūturu, ko tā te wao he tāwharau i te tangata i ngā tutetute o te ao hurihuri.
He pērā te rahi me te kāpeti
Kitea ai te tī kouka ki ngā wāhi katoa o Aotearoa. Ka nanao te Māori ki ngā rau, te kāuru me ngā pakiaka hei kai, hei kākahu, hei rongoā hoki. Nā ngā Pākehā tōmua i tapa te ingoa cabbage tree mō te tī. I kainga matatia, i kōhuatia rāneitia e rātou ngā rau, ka kainga pērā i te kāpeti. E ai ki ngā tatauranga, e 4 miriona ngā rākau tī kōuka, me kī kotahi mō ia tangata.
Whakamahia ai e te Māori ngā rākau o te wao pērā i te tōtara, te mataī, te kauri, hei hanga waka, hei hanga whare. I tō rātou taenga ki Aotearoa e 700 tau ki mua, ka kite ngā Māori, he pai ake te muka o Aotearoa i ngā momo o te muka ki Te Moananui-a-Kiwa. Nā te kore maitai, me te kore whakangote (mammal) hei mahi kākahu, i tino kaingākau te Māori ki te muka o te harakeke. Ka whanake ō rātou pūkenga raranga, atu i te raranga whāriki me te raranga kete, ki te whiri taura hei aho, hei kupenga, te mahi rā (sail), tāwharau, kākahu hoki.
Ngā wāhi ikeike (alpine fields)
Neke atu i te e 600 ngā tipu kei ngā wāhi ikeike (alpine). E 93% o ēnei tipu kāore e kitea i ētahi atu wāhi. Ko te kōanga te wā pai mō te haere ki ngā wāhi ikeike i te mea, ahakoa ngā toenga huka i ngā pakohu, pua ana ngā tipu ki ngā mānia. Ka ahu ki te tonga, ka nui atu te huka. Ka pua ngā tipu i te raki i te tautahi, kātahi ka pua ko ērā i te tonga. Ki te pito tonga o Rakiura, tipu ai ēnei momo putiputi ki te ritenga moana, nā reira hei te paunga o te marama o Hānuere rā anō ka pua.
Ka hōrapa te tikumu (mountain daisy) ki ngā wāhi ikeike. He tea ōna raupua, he kōwhai ki waenganui. Āhua e 50 ngā momo tipu kei ngā wāhi ikeike.
Kia tūpato te noho
I te hōparatanga haere o ngā
kaimātai huaota (botanist) tōmua, ka hura rātou i ētahi momo hōu. I tana
toronga ki te ika whenua o Ruahine, ka hurahia e Te Koroneho (William
Colenso) te kurikuri (speargrass/Spaniard). Ki te noho koe ki runga i te
kurikuri, auē, ka mamae koe. ‘He rahi te hanga o te kurikuri. Kia
tūpato! Kaua e nōhia, ka mamae katoa tō tou!
Ngā repo, ngā whenua haumākū
Ki tā te Pākehā titiro, he koretake ngā repo me ngā whenua haumākū. Ka kerikeri hawai rātou hei whakatahe i te wai kia pai ai mō ngā kaupapa ahuwhenua. I roto i te e 150 tau ka pahure, i whakatahea te e 85% o ngā repo me ngā whenua haumākū, mai i te e 700,000 heketea ki te e 100,000 heketea. Ahakoa ngā mano repo o ēnei rā, he ririki te nuinga. He wāhi nui ngā repo ki tai - he kāinga, he kōhanga, he mahinga kai mā ngā mātaitai, ngā koura, ngā ika waimāori, ngā tuna, ngā manu hoki. He kāinga ngā repo mō te e 20% o ngā manu tūturu o Aotearoa.
Ngā tipu mai tāwāhi
Kei te ahuwhenuatia te nuinga o ngā whenua o Aotearoa. E ai ki te kōrero, e 25,000 ngā momo tipu mai tāwāhi kei Aotearoa – ko te nuinga mō ngā māra me ngā kaupapa ahuwhenua. Kei ngā pāmu puta i Aotearoa ngā otaota ryegrass me te korowa (clover).
Ko te whiro (willow) ka tipu i ngā tahatika o ngā manga me ngā awa; whakatipuria ai te pāpara (poplar) Lombardy, te macrocarpa, te eucalyptus hei pāhauhau. Ka hōrapa te broom, te gorse te parakipere (blackberry) me ētahi atu māheuheu mai tāwāhi. Ko ētahi atu pērā i te pāina kua tau kē ki te mata o te whenua.
Ka whakatipuria ngā ngahere paina Monterey (Pinus radiata) nui rawa atu. I te tau 2001, kua kake ki te e 1.6 miriona heketea te rahi o ngā ngahere paina Monterey. Ki te huia katoatia ngā momo rākau pērā i te paina, ngā otaota, ngā tipu mai tāwāhi, ka kapi te haurua o ngā whenua o Aotearoa. Kei ētahi takiwā, nā te mahi a te hau, ka tipu noa te paina; ka tirohia ēnei rākau anō he tarutaru. Kei te panoni te āhua o ētahi o ngā ika whenua o Te Wai Pounamu i te hōrapa o ngā rākau nei.
