He korero whakarapopoto
Whenua
E noho ana a Te Kūiti ki te manawa o te rohe kei te puku o te Ika a Māui. Kei te tonga ko te pae maunga o Rangitoto. Ko te kōrero e whakaponotia ana, ki te rarapa te uira ki aua maunga, he tohu o te mate.
Ko te maha o ngā papakāinga kei ngā whanga me ngā whārua mōmona pērā i a Waipā. E ai ki ngā kōrero koinei te nōhanga o Waiwaia te taniwha o te iwi.
Ngā tūpuna
Whakapapa mai ai a Ngāti Maniapoto i te waka i a Tainui, i te tupuna i a Tūrongo.
I te rau tau e 1600 e ora ana a Maniapoto. Ko tētahi kōrero rongonui mōna, i te wā e whakahemo ana tōna matua a Rereahu, ka tukua e ia tana mana ki a Maniapoto, kāpā ki tana mātāmua. Ka tohua e ia kia ngaua e Maniapoto tōna ūpoko kua pania kētia ki te kōkōwai. Nā ngā ngutu whero o Maniapoto i whakaatu koia te mea i tohua hei rangatira.
Te haerenga mai o te Pākehā
I whakamoea ngā puhi o Ngāti Maniapoto ki ētahi tāngata whai Pākehā, kia hua ko ngā whānau Pākehā-Māori whakahirahira. Ko Louis Hetet, tētahi tangata Wīwī, ka moe i a Paeata te tamāhine a tētahi rangatira. Kia taka ki te rau tau 1900 ka hau te rongo mō tētahi o ō rāua uri, te kaiwhatu rongonui a Rangimārie Hetet.
Te Kīngitanga
I te tau 1857 ka whakatūria he kīngi Māori e ngā iwi ki te aukati i te hoko a te Pākehā i ngā whenua. Ka tū te aukati ki te Pākehā huri noa i te Rohe Pōtae. Nō te tau 1883 ka hiki te aukati.
Ngāti Maniapoto i ēnei rā
Hei te tau 2013, e ai ki te tataunga iwi e 35,000 te nui o ngā tāngata o Ngāti Maniapoto. Ko te marae nui o te iwi kei Te Kūiti. He tini te tangata kua hūnuku kei waho atu i ngā kāinga tipu; hāunga tērā kei te kaha te Poari Māori o Maniapoto ki te whakapūmau i te tuakiri me ngā hiahia o te iwi. Ia rua tau, ka hokihoki ngā uri ki te wā kāinga ki te whakataetae hākinakina, ki te whakanui hoki i tō rātou tū hei Maniapoto.
