Kei te whakahouhia e mātou te whārangi reo Māori nei
Ngā take pakanga
I huataki ake te pakanga a te Māori me te Karauna i te whakaekenga o ētahi hapū a Ngāpuhi i Kororāreka (arā, ko Russell) ki Pēwhairangi. Ko ngā kaupapa o tā rātou kōkiri ko te kawenga o te ingoa tāone-matua ki Tāmaki-makau-rau, me te wehi o te taha Māori kei riro ngā ahunga hokohoko ki reira. Tētahi, ko te whakahē a Hōne Heke Pōkai ki te mana o te Karauna. E whā rawa ngā porohanga o te pou haki ki Kororāreka e ana kaitautoko, hei whakaū i tāna. Ko ētahi hapū o Ngāpuhi ka tautoko kē i te Pākehā, ā, ko Tamati Wāka Nene tētahi o aua rangatira.
I te 11 o Māehe 1845 ka takina e Te Ruki Kawiti rāua ko Pūmuka te kōkiri i horo ai te tāone o Kororāreka, haunga anō ngā mahi wawao a ngā Pākehā me ngā taua moana i raro i te awe o David Robertson o te waka taua HMS
Te whai kanohi pakari ake
I muri i Kororāreka ka whakarahi te Karauna i ana hōia. Ā, nō te pito o Māehe e 162 ngā āpiha o te retimana 58 ka tae mai i Tāmaki. Taka rawa ki waenga i Āperira e 300 te nui o te ope taua Pākehā, tāpiri atu ko te ope tūao o Ākarana. Kāti e 470 ngā āpiha me ngā hōia tae atu ki ngā tūao 50 te rahi ka wehe mai i Tāmaki i raro i te awe o Rūtene Kānara William Hulme. Ko tā rātou i runga i te ‘whakatau anō i te mana o te Kuini ki Kororāreka’.1
Ngā riri ki te muri
Nō te 30 o Āperira i te tau 1845 ka tae ki Kororāreka, ā, ka pahūtia e te ope moana o Peretānia ētahi o ngā pā, ko Ōtūihu tētahi. I pōhēhē te kāwana kei roto a Heke mā e huna ana; engari kua taki rere rātou ki te tuawhenua.
Puketutu
Ko te tukinga tuatahi ka tū ki tō Heke, arā ki te pā o Te Mawhe kei Puketutu; takiwā ki Ōmāpere. He tūtata anō tēnei ki tērā o ōna pā ki a Te Kahika. Nō te 3 o Mei 1845 e 400 te ope, hoia mai, heramana mai, kaumoana mai, ka whakatahakina ki Onewhero. Ka haere te rangatū mō ngā rā e whā kia tae ki te roto o Ōmāpere. I te taenga atu ka rere te whakahau a Hulme kia tukuna te waipū matakōkiri Congreve ki runga ki te tūranga Māori. Ka pōhēhē mā tēnei ka tino wāhia te pā, engari ka tū mārō tonu te pā i te whiunga o ngā pū nunui. Nā te kore whai hua o tēnei ka tohua e ia ana hōia 200 kia kōkiri ki runga o Puketutu, ā, e whā haora kāore i toa tētahi taha. Kātahi ka whakatauī a Hulme i ana hōia. I te mutunga o te pakanga 14 ngā ika Pākehā e takoto ana i te pae o te matawhāura.
Te Ahuahu
Kātahi ka whakatahi a Heke ki Te Ahuahu, ā, ka whakaekea ia e ērā o Ngāpuhi i kūpapa ki te Karauna, arā, a Tāmati Wāka Nene rāua ko Makoare Te Taonui. Ka maunu atu a Heke, ā, ka hoki mai ia me ana toa 450. Kīhai i maunu mai a Wāka Nene i Te Ahuahu.
Ōhaeawai
Kātahi ka hangaia te pā ki Ōhaeawai ki raro i te mana o Kawiti. I te 1 o Hūrae 1845 ka whakaeke te taua i raro i a Kānara Henry Despard, e 220 te tokomaha. He hōia, he heramana he miriha hoki ētahi i taka ki raro i a ia. I te hinganga o ōna toa 41, ka tauī a Despard.
He wikitōria i te rā hāpati?
The nui ngā heitara e pā ana ki te mutunga o te pakanga i Ruapekapeka. Inā hoki ko te 11 o Hānuere he Rātapu, ā, ka whakaeke ngā hōia i te pā. Ko te pōhēhē a ētahi kaituhi ko te whakaeke o te taha Ingarihi, he mea āta kōkiri i te wā e karakia ana ngā Māori i waho i te pā. Engari kua whakawātea ngā Māori i te pā, ā, kua kore ngā kai me ngā pū o roto – te āhua nei i āta whakawāteatia te pā e rātou kia tino kore hāhā nei a roto. Kua tutuki te kaupapa i manakohia mō taua pā; arā, kotahi marama te Pākehā e hāpai ana i ngā kawenga mā roto i ngā pīnakitanga me ngā ururua kia tae ake ki te pā. Ko tā Ngāpuhi he whakapātari i te Pākehā ki te kokoti i waho atu i ngā tūwatawata o te pā.
Ruapekapeka
II te Hānuere o te tau 1846 ka pūhia ngā matā hūrepo ki runga ki Ruapekapeka. Kua mātauria he toa tonu te Māori ki te papare i ngā kōkiri hāngai tonu ki te aroaro o te pā. Katahi ka tomokia te pā e ngā hōia me ngā Māori, ā, ka tukia ētahi o ngā toa a Kawiti i tā rātou puni i muri.
I muri i te hinganga o Ruapekapeka, ka kapi ngā pakanga i te Tai Tokerau i te whakaaetanga a Kawiti me Heke ki te ranga awatea i whakatauria e Nene. Kāore anō i whakatūria te pou haki, ā, i mau tonu i a Ngāpuhi ōna whenua.
